Sākotnēji apsveikuma kartītes ir radušās no pastkartītēm (kuras sastāv no vienas puses bez locījuma), tās veido ilustrācija un ielocītā kartīte parasti satur apsveikuma ziņojumu vai citu tekstu. Apsveikuma kartītes ir iespiestas ofseta drukā vai izgatavotas ar rokām. Šobrīd saistībā ar interneta uzplaukumu popularitāti ir ieguvušas arī virtuālās kartītes, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām kategorijām. Lai gan apsveikuma kartītes parasti tiek pasniegtas īpašos gadījumos, piemēram, dzimšanas diena, Ziemassvētki vai citi svētki, tās tiek arī nosūtītas, lai vienkārši pateiktu „sveiki” vai „paldies”. Amerikā ir vieni no lielākajiem  apsveikumu kartīšu ražotājiem pasaulē, Lielbritānijā, salīdzinot ar citām valstīm, visvairāk apsveikumu kartītes tiek nosūtītas rēķinot statistiski uz iedzīvotāju. Lielbritānija vēl joprojām ir pasaules līdere šajā jomā, kā arī pasaules līdere apsveikumu kartīšu dizainā.

Kas lika pamatus apsveikumu kartīšu industrijai un kad un kā tas viss sākās?

Apsveikumu kartīšu nosūtīšanas tradīcija aizsākās jau Senajā Ķīnā, kur tika apmainīti laba vēlējumu ziņojumi, lai svinētu Jauno gadu, un Senajā Ēģiptē, kur apsveikumi tika rakstīti uz papirusa ruļļiem.. Jau no 1400. gadu sākuma ar rokām gatavotas papīra apsveikuma kartītes tika nosūtītas Eiropā. Vācieši ir slaveni ar to, ka iespieda Jaunā gada apsveikuma kartītes kokgriezumā jau 1400. gadu sākumā. Valentīna dienas apsveikuma kartītes veidotas ar rokām no papīra tika nosūtītas dažādās Eiropas daļās jau 1400. gadu sākumā un vidū.

Šo tendenci nomainīja Ziemassvētku kartīšu tradīcija. Pirmā komerciāla rakstura Ziemassvētku kartīte tika radīta Anglijā, 1843.gadā. To izgatavoja John Callcot Horsley pēc sera Henry Cole lūguma. Tieši seram Henry Cole pieder ideja par Ziemassvētku kartīšu nosūtīšanu. Idejas pamatā viņam, angļu ierēdnim un izgudrotājam, kurš veicināja daudzus jauninājumus tirdzniecībā, pasta sistēmā, un izglītībā bija nepieciešama kartīte, kuru viņš varētu nosūtīt, lai novēlētu priecīgus Ziemassvētkus saviem draugiem un profesionālās sadarbības partneriem.

Uz pirmās Ziemassvētku kartītes bija attēlota tipiska angļu gimene, kas sapulcējusies kopā, lai svinētu svētkus un kartītes malās attēloti žēlsirdības fragmenti, kam bija simboliska nozīme atbilstoši Viktoriāņu ziemassvētku garam.

No1837-1840 Sers Henry Cole strādāja par palīgu Rowland Hill un spēlēja galveno lomu, ieviešot Penny Post. Viņš dažreiz tiek nosaukts par dizaina autoru pasaulē pirmajai pastmarkai – Penny Black.

Iespiešanas un mehanizācijas tehnikas attīstības dēļ no 1850. gadiem, apsveikuma kartītes pārvērtās no salīdzinoši dārgas, roku darinātas un personīgi pasniegtas dāvanas līdz par saprātīgiem līdzekļiem iegādātam personīgās komunikācijas veidam. 1860. gados tādi uzņēmumi kā Marcus Ward & Co, Goodall un Charles Bennett uzsāka apsveikumu kartīšu masveida ražošanu. Viņi nolīga tādus labi zināmus māksliniekus kā Keita Grīnveja un Valters Kreins, lai viņi izveidotu kartīšu ilustrāciju un dizainu.

Pastāv divas galvenās apsveikumu kartīšu kategorijas, vienas ir masveidā ražotās kartītes (iespiestas uz ofseta preses, u.c.) un otras ir rokām darinātās apsveikuma kartītes. Ar rokām gleznotās un darinātās kartītes veido atsevišķu apsveikumu kartīšu kategoriju. Šīs kartītes arī ir pieejamas, bet šāda veida kartītes nevar tikt ražotas masveidā, jo katra kartīte tiek individuāli uzgleznota, tāpēc katra ar rokām darināta kartīte ir unikāla.

1980. gadu laikā tendence izmainījās, jo pircēji sāka meklēt apsveikuma kartītes, kas atšķīrās no standarta piedāvājuma. 1990. gadu beigās tirgus iedalījās trijos dažādos segmentos: ar rokām darinātās kartītes, masveidā ražotās kartīšu līnijas un e-kartītes.

Tas īsumā būtu viss, kā apsveikumu kartīšu industrija sākās un uzplauka. Lai gan šobrīd tendence ir nosūtīt apsveikumus ar e-kartīšu starpniecību, tomēr ir nepieciešamība atbalstīt tradicionālo apsveikumu kartīšu industriju un saglabāt seno tradīciju, kad apsveikumu kartītes tiek nogādātas ar tradicionālu līdzekļu starpniecību.

Vai cilvēkiem patīk kartītes?

Deviņi no desmit respondentiem apgalvo, ka viņiem patīk saņemt personīgi rakstītas vēstules un apsveikuma kartītes, jo kartītes viņiem ļauj saglabāt saikni ar draugiem un ģimeni un ļauj viņiem justies kādam cilvēkam svarīgi.

Ģimeņu tradīcijas

Lai gan uzskata, ka e-pasts, īsziņu nosūtīšana un telefona zvani palīdz viņiem sazināties ar ģimeni un draugiem, bet tomēr lielākā daļa dod priekšroku senajām tradīcijām, nosūtot ar roku rakstītu kartīti vai vēstuli, kas liek kādam justies patiesi īpašam.

Latvijā nosūtīto vai dāvināto kartīšu skaits ir daudz mazāks, kā augstāk minētajās valstīs tomēr mums ir jābūt lepniem par šo kultūras fenomenu, kas arī Latvijā vijās caur gadsimtiem.

Pastkartes Postcroseriem

Postcrossingprojektā piedalās jau vairāk nekā 800 000 cilvēku no 230 pasaules valstīm, un tā dalībnieki kopā ir saņēmuši vairāk nekā 60 miljoni (24. Jan, 2021.dati) miljonus pastkaršu. Jāmin, ka pēdējos 10 miljonus ir nosūtījuši pagājuša gada laikā. Pieaugums ir ļoti straujš. Kopējais nosūtīto un saņemto pastkaršu attālums ir mērāms vairāk nekā astoņi miljoni apļi ap zemeslodi.

Arī Latvijā ir diezgan aktīvi Postkroseri, turklāt viņu skaits nemitīgi pieaug, un šobrīd tas sasniedzis vairāk nekā 2200 cilvēku. Latvijas postkroseri ir nosūtījuši vairāk nekā 104000 pastkaršu un saņēmuši 108000 pastkaršu, kā rezultātā Latvija ierindojas 30.vietā pasaulē pēc projekta ietvaros nosūtīto pastkaršu skaita. Postcrossing projekts ir interesants digitālā un tradicionālā apvienojums, jo, izmantojot internetu, jebkurš gūst iespēju pēc projekta datubāzes nejaušas izvēles saņemt un nosūtīt tradicionālas pastkartes no un uz dažādām pasaules vietām. Nosūtot pastkarti, sūtītājs var būt pārliecināts, ka pretī saņems vismaz vienu pastkarti no Postkrosera, kurš, iespējams, dzīvo citā pasaules malā.

Reģistrējoties interneta mājas lapā www.postcrossing.com un saņemot kāda nepazīstama adresāta adresi, jaunais lietotājs nosūta pirmo pastkarti. Kad pastkarte nosūtīta, var sākt gaidīt savu pirmo pastkarti. Pēc pastkartes saņemšanas tās ID numurs jāreģistrē mājas lapā www.postcrossing.com un jālūkojas pēc nākamā pastkaršu drauga. A/S Latvijas Pasta mājas lapā var sekot līdzi kad Latvijas Pasts nolēmis koordinēt un organizēt Latvijas postkroseru tikšanos, kuros aktīvākie postkroseri dalās savā pastkaršu sūtīšanas un saņemšanas pieredzē. Kopš pirmās LatvijasPasta organizētās Postkroseru tikšanās 2010.gada nogalē projekta Postcrossing aktīvo dalībnieku skaits Latvijā pieaudzis vairākkārt un ir sasniedzis 3300 dalībnieku, kas nosūtījuši vairāk kā 350 000 pastkaršu.

 Atsauce: Izmantota VAS Latvijas Pasta informācija